Tā kā man nebija ne jausmas kur iet, kādas ir cenas, nolēmu ierakstīt postu Facebook grupā Skaistumkopšana, lai man iesaka kādu meistari. Pēc manas loģikas, ja iesaka, tad viss būs ok.
Ieteica, es izvēlējos meiteni, kura dzīvo Teikā un pierakstījos.
Saviļņojuma pilna ierados daudz laicīgāk un piecas minūtes pirms piezvanīju, lai man pasaka kur jāiet (adresi nerakstīja, tikai ielu un mājas numuru). Iegāju iekšā, izrādījās, ka viss process notiek pie viņas dzīvoklī, Brīvības ielā, pie kafejnīcas "Elande". Nolēmu tomēr nerakstīt, kas tā tāda bija, lai viss kas būs rakstīts tālāk, paliek uz viņas sirdsapziņas.
Iegāju guļamistabā, nogūlos uz galda un viņa paprasīja, vai šī ir pirmā reize (tieši to es gribēju pateikt, lai viņa zinātu, ka pieredzes nav un lai sniegtu info) un ko es vēlos. Es atbildēju, ka vēlos, lai izskatās dabīgi, nevis uzreiz redzams, ka pieaudzētas kā lellei.
Viņa neko nepasakot ķērās pie darba. Noruna bija par "klasiku".
Tā bija elle. Man likās, ka man tās skropstas sprauž plakstiņos nevis līmē pie manām. Vēl divas dienas man asaroja acis un par braukšanas pie stūres mājup ar asarajošām, sarkanām acīm es vispār neko labāk neteikšu. :)
Nākamais, kas man nepatika, bija tas, ka blakus manais ausij atradās tumbiņa, pie kuras slēdz telefonu un tad klausās mūziku. Viss būtu ok, mūzika bļāva man ausī, bet papildus vēl visu laiku es raustijos no Facebook ziņām un WhatsApp ziņām, kuru skaņas tāpat nāca caur tumbu. Tāpat viņa mierīgi varēja atlikt darbu un sēdēt rakstīt telefonā atbildes. Un tas bija reizes desmit. Beigās, jau sāku palikt dusmīga, jo divas stundas gulēt nekustīgi jau tā nav viegli, bet viņas iecerēs nemaz nebija ātrāk pabeigt darbu.
Pēc duršanas plakstiņos, bļaujošas mūzikas ausī un viņas čatošanas, man jau pēc iespējas ātrāk gribējas no turienes pazust.
Nākamais pārsteigums man bija viņas mazais. Man nekas nav pret bērniem, jauks mazulis, aptuveni pusotru gadu vecs, kurš izzin pasauli. Pasaules aplūkošanas ceļā pagadījās mana soma uz krēsla, kuru es pat nebiju aizvērusi (jā, slikts pieradums, jo pārvietojas ar mašīnu). Nu un tajā laikā, kad es dzirdēju, ka mazais visszinātājs jau ir manā somā, es gulēju uz galda un ātri gāju cauri somas saturam, lai pārliecinātos, ka tur nav nekas, kas varētu viņu savainot.
Nu jā, varēja jau tā kā brīdināt, lai uzlieku somu augstāk vai aizveru...
Beidzot viss bija beidzies, es lecu nost no galda, lai ātrāk tiktu prom. Aizgāju uz koridori apģērbties. Meitene palika istabā visu novākt. Es pastāvēju pie durvīm, domāju kāds atnāks pavadīt vai aizvērs durvis pēc manis, bet tā arī neko nesagaidot nokliedzu "Uzredzēšanos" istabas virzienā un aizgāju pati.
Skropstas turējās labi, 2 nedēļas, tad izbira kopā ar manām. Tas, ka uz korekciju es neiešu pie viņas, tas bija skaidrs. Un pēc tā visa es vispār apšaubīju, ka ko tādu darīšu vēl kādreiz.
Protams, tagad es saprotu, ko es gribēju par 15 eur, kādu attieksmi? Tā nav cena nedz attieksmei, nedz kvalitatīviem materiāliem!
Tāpēc noteikti, meklējiet atsauksmes, nevedieties uz lētāko cenu (klasika MINIMUMS 20 eur, 3D - 25 eur mājas apstākļos, salonos 35-50 eur). Ja kaut kas Jums nepatīk, neklusējiet, bet sakiet, vai pat ejiet prom.
Meistaru ir daudz un labākos reti kurš iesaka, jo vietu jau tā grūti dabūt pie tādiem!
Būs vēl divi stāsti, par pieredzi pieaudzēšanā vienā ļoti populārā salonā centrā (arī ne bez "asarām) un par to kā es atradu savu meistaru!
Visiem jauku dienu un jaukus skaistumkopšanas speciālistus! :)
